Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēde sākās ar satraucošu paziņojumu: bojāgājušo skaits uz ceļiem (108 cilvēki) jau pārsniedzis iepriekšējā gada rādītājus. Ministrs uzsvēra, ka šie skarbie dati prasa atbildību no politikas veidotājiem, institūcijām un sabiedrības kopumā.
Latvijas ceļu satiksmes drošības rādītāji 2025. gadā atklāj satraucošu un pretrunīgu ainu. Šī gada pirmajos desmit mēnešos uz valsts ceļiem dzīvību zaudējuši jau 108 cilvēki – tas ir vairāk nekā visā iepriekšējā gadā.
Šie skaitļi nav tikai statistika; tie ir traģiski stāsti un salauztas dzīves. Kamēr politikas veidotāji un atbildīgās iestādes meklē risinājumus, šodien notikusī Ceļu satiksmes drošības padomes sēde atklāja vairākus pārsteidzošus un negaidītus faktorus, kas veido šo drūmo ainu. Kāpēc situācija pasliktinās, un kas ir patiesie iemesli mūsu ceļu nedrošībai?
Šis raksts, balstoties uz padomes sēdē izskanējušajām atziņām, atklāj sešus secinājumus, kas liek aizdomāties.
Pirmais un, iespējams, pārsteidzošākais secinājums ir šķietami pretrunīgā statistika. Valsts policijas dati liecina, ka kopējais reģistrēto ceļu satiksmes negadījumu skaits, ieskaitot tos, par kuriem noformēts saskaņotais paziņojums, šogad ir samazinājies par aptuveni 4500 salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Tomēr, neskatoties uz šo pozitīvo tendenci, "melnā statistika" – bojāgājušo un smagi ievainoto skaits – turpina pieaugt. Tikmēr smagi ievainoto skaits ir pieaudzis par 20 cilvēkiem, un bojāgājušo skaits jau ir pārsniedzis pagājušā gada rādītāju. Šis paradokss vedina pie viena skaidra secinājuma: tās avārijas, kas notiek, kļūst arvien smagākas un ar traģiskākām sekām.
Diskusijās par ceļu drošību bieži dominē jautājumi par sodu palielināšanu, radaru uzstādīšanu un infrastruktūras uzlabošanu. Tomēr padomes sēdē izskanēja atziņa, kas pārvirza fokusu uz daudz grūtāk ietekmējamu jomu – sabiedrības attieksmi un uzvedības kultūru. Iekšlietu ministrijas pārstāvis to formulēja īsi un trāpīgi:
Šī atziņa nav abstrakta filozofija – tā materializējas traģiskos ieradumos, piemēram, šokējošā drošības jostu ignorēšanā un bīstamā stūres sagriešanā, gaidot pagriezienu, kas apliecina dziļākas problēmas mūsu kopējā satiksmes kultūrā. Pat vislabāk izstrādātie plāni, likumi un tehnoloģijas ir bezspēcīgi, ja nemainās pati sabiedrības domāšana. Problēma nav tikai atsevišķos pārkāpējos, bet gan kopējā kultūrā, kas pieļauj riskantu un bezatbildīgu rīcību uz ceļa.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) padziļinātā negadījumu izpēte atklājusi dramatisku tendenci – drošības jostu nelietošana ir kļuvusi par vienu no kritiskākajiem faktoriem traģēdijās. Pētījumi liecina, ka vismaz 15 šogad bojāgājušie negadījuma brīdī tikuši izmesti no automašīnas, jo nav lietojuši drošības jostas.
Analizējot neseno traģēdiju pie Saldus, kurā dzīvību zaudēja trīs cilvēki, CSDD eksperta profesionālais viedoklis ir skarbs: šie cilvēki, visticamāk, būtu izdzīvojuši, ja būtu lietojuši drošības jostas. Vēl vairāk satraucošs ir fakts, ka saskaņā ar CSDD novērojumiem, situācija ar jostu lietošanu pēdējos gados ir pasliktinājusies, īpaši pasažieru vidū. Fakts, ka tik elementāra un dzīvību glābjoša darbība kā drošības jostas piesprādzēšana tiek masveidā ignorēta, liecina par dziļu un bīstamu plaisu sabiedrības riska uztverē.
Papildus labi zināmajiem riskiem, piemēram, ātruma pārsniegšanai, padomes sēdē tika izcelti divi faktori, par kuriem publiski runā retāk, bet kuru ietekme ir būtiska.
Pirmais ir pēkšņas autovadītāju veselības problēmas pie stūres. Pieaug negadījumu skaits, kurus izraisa tas, ka vadītājam kļuvis slikti. Kā īpaši satraucošs piemērs tika minēts profesionālo autobusu vadītāju vidējais vecums – 54,5 gadi. 17,8% no viņiem ir vecāki par 65 gadiem, kas neizbēgami palielina ar veselību saistīto risku.
Otrais ir iereibuši gājēji. Kamēr sabiedrības uzmanība pamatoti tiek vērsta uz iereibušiem autovadītājiem, CSDD pētījumi apliecina, ka arī iereibuši gājēji ir nopietns drauds. Viņu neadekvātā rīcība uz ceļa apdraud ne tikai viņus pašus, bet var izraisīt bīstamu notikumu ķēdi, kas noved pie citu cilvēku ciešanām.
Šie piemēri liecina, ka satiksmes drošības izaicinājumi kļūst arvien sarežģītāki, un fokuss ir jāpārvirza no redzamākajiem pārkāpumiem uz autovadītāju veselības stāvokļa un neaizsargātāko satiksmes dalībnieku neparedzamās rīcības preventīvu risināšanu.
Dažkārt traģēdiju izraisa nevis apzināta pārgalvība, bet gan sen aizmirsta, fundamentāla autovadīšanas pamatprasmju neievērošana. CSDD negadījumu izpētes speciālisti ir identificējuši ļoti konkrētu un bīstamu ieradumu, kas raksturīgs daudziem autovadītājiem: gaidot iespēju veikt kreiso pagriezienu, vadītāji jau laikus sagriež stūri pa kreisi.
Sekas šādai rīcībai var būt nāvējošas. Ja šādā situācijā automašīnai no aizmugures ietriecas cits transportlīdzeklis, tā tiek iestumta tieši pretimbraucošajā joslā, izraisot frontālu sadursmi ar daudz smagākām sekām. Kā piemērs tika minēta viena un tā pati vieta netālu no Jaunmoku pils, kur ar gada intervālu notikuši divi smagi negadījumi ar bojāgājušajiem pēc ļoti līdzīga mehānisma.
Starp drūmajiem statistikas datiem parādījās arī kāds pārsteidzošs un pozitīvs fakts. Valsts policijas apkopotā informācija liecina, ka jūnijs, kas tradicionāli ir viens no traģiskākajiem mēnešiem Līgo un Jāņu svētku dēļ, šogad izrādījās mēnesis ar vismazāko bojāgājušo skaitu.
Salīdzinājumam, iepriekšējos divos gados jūnijā bija pa 17 bojāgājušajiem. Tas, ka šogad svētku mēnesis kļuva par visveiksmīgāko, parāda, ka negatīvās tendences nav nenovēršamas. Šis negaidītais pavērsiens liek uzdot būtisku jautājumu: vai tas bija veiksmīgas policijas darba, sabiedrības uzmanības vai vienkārši statistiskas anomālijas rezultāts? Atbilde uz šo jautājumu varētu sniegt atslēgu efektīvākai drošības stratēģijai nākotnē.
Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē izskanējušās atziņas skaidri parāda – ceļu drošība ir daudz sarežģītāka par ātruma kontroli un sodiem. Tā ir atkarīga no mūsu kultūras, ikdienas ieradumiem un spējas pamanīt slēptos riskus, par kuriem bieži neaizdomājamies. Tā ir mūsu visu kopīgā atbildība. Zinot šos faktus, kuru vienu mazu ieradumu jūs apņemsieties mainīt jau šodien, lai pasargātu sevi un citus?
1. Paradokss: Kopējais negadījumu skaits samazinās, bet bojāgājušo – pieaug
Pirmais un, iespējams, pārsteidzošākais secinājums ir šķietami pretrunīgā statistika. Valsts policijas dati liecina, ka kopējais reģistrēto ceļu satiksmes negadījumu skaits, ieskaitot tos, par kuriem noformēts saskaņotais paziņojums, šogad ir samazinājies par aptuveni 4500 salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Tomēr, neskatoties uz šo pozitīvo tendenci, "melnā statistika" – bojāgājušo un smagi ievainoto skaits – turpina pieaugt. Tikmēr smagi ievainoto skaits ir pieaudzis par 20 cilvēkiem, un bojāgājušo skaits jau ir pārsniedzis pagājušā gada rādītāju. Šis paradokss vedina pie viena skaidra secinājuma: tās avārijas, kas notiek, kļūst arvien smagākas un ar traģiskākām sekām.
2. Atziņa, kas maina visu: "Kultūra ēd stratēģijas brokastīs"
Diskusijās par ceļu drošību bieži dominē jautājumi par sodu palielināšanu, radaru uzstādīšanu un infrastruktūras uzlabošanu. Tomēr padomes sēdē izskanēja atziņa, kas pārvirza fokusu uz daudz grūtāk ietekmējamu jomu – sabiedrības attieksmi un uzvedības kultūru. Iekšlietu ministrijas pārstāvis to formulēja īsi un trāpīgi:
...diemžēl kultūra, ēd stratēģijas brokastīs.
Šī atziņa nav abstrakta filozofija – tā materializējas traģiskos ieradumos, piemēram, šokējošā drošības jostu ignorēšanā un bīstamā stūres sagriešanā, gaidot pagriezienu, kas apliecina dziļākas problēmas mūsu kopējā satiksmes kultūrā. Pat vislabāk izstrādātie plāni, likumi un tehnoloģijas ir bezspēcīgi, ja nemainās pati sabiedrības domāšana. Problēma nav tikai atsevišķos pārkāpējos, bet gan kopējā kultūrā, kas pieļauj riskantu un bezatbildīgu rīcību uz ceļa.
3. Nāvīgākā kļūda ir šokējoši vienkārša: nepiesprādzēta drošības josta
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) padziļinātā negadījumu izpēte atklājusi dramatisku tendenci – drošības jostu nelietošana ir kļuvusi par vienu no kritiskākajiem faktoriem traģēdijās. Pētījumi liecina, ka vismaz 15 šogad bojāgājušie negadījuma brīdī tikuši izmesti no automašīnas, jo nav lietojuši drošības jostas.
Analizējot neseno traģēdiju pie Saldus, kurā dzīvību zaudēja trīs cilvēki, CSDD eksperta profesionālais viedoklis ir skarbs: šie cilvēki, visticamāk, būtu izdzīvojuši, ja būtu lietojuši drošības jostas. Vēl vairāk satraucošs ir fakts, ka saskaņā ar CSDD novērojumiem, situācija ar jostu lietošanu pēdējos gados ir pasliktinājusies, īpaši pasažieru vidū. Fakts, ka tik elementāra un dzīvību glābjoša darbība kā drošības jostas piesprādzēšana tiek masveidā ignorēta, liecina par dziļu un bīstamu plaisu sabiedrības riska uztverē.
4. Slēptie riski: Veselības problēmas un iereibuši gājēji
Papildus labi zināmajiem riskiem, piemēram, ātruma pārsniegšanai, padomes sēdē tika izcelti divi faktori, par kuriem publiski runā retāk, bet kuru ietekme ir būtiska.
Pirmais ir pēkšņas autovadītāju veselības problēmas pie stūres. Pieaug negadījumu skaits, kurus izraisa tas, ka vadītājam kļuvis slikti. Kā īpaši satraucošs piemērs tika minēts profesionālo autobusu vadītāju vidējais vecums – 54,5 gadi. 17,8% no viņiem ir vecāki par 65 gadiem, kas neizbēgami palielina ar veselību saistīto risku.
Otrais ir iereibuši gājēji. Kamēr sabiedrības uzmanība pamatoti tiek vērsta uz iereibušiem autovadītājiem, CSDD pētījumi apliecina, ka arī iereibuši gājēji ir nopietns drauds. Viņu neadekvātā rīcība uz ceļa apdraud ne tikai viņus pašus, bet var izraisīt bīstamu notikumu ķēdi, kas noved pie citu cilvēku ciešanām.
Šie piemēri liecina, ka satiksmes drošības izaicinājumi kļūst arvien sarežģītāki, un fokuss ir jāpārvirza no redzamākajiem pārkāpumiem uz autovadītāju veselības stāvokļa un neaizsargātāko satiksmes dalībnieku neparedzamās rīcības preventīvu risināšanu.
5. Vienkāršs ieradums, kas pārvērš sadursmi traģēdijā: Nepareizi sagriezti riteņi
Dažkārt traģēdiju izraisa nevis apzināta pārgalvība, bet gan sen aizmirsta, fundamentāla autovadīšanas pamatprasmju neievērošana. CSDD negadījumu izpētes speciālisti ir identificējuši ļoti konkrētu un bīstamu ieradumu, kas raksturīgs daudziem autovadītājiem: gaidot iespēju veikt kreiso pagriezienu, vadītāji jau laikus sagriež stūri pa kreisi.
Sekas šādai rīcībai var būt nāvējošas. Ja šādā situācijā automašīnai no aizmugures ietriecas cits transportlīdzeklis, tā tiek iestumta tieši pretimbraucošajā joslā, izraisot frontālu sadursmi ar daudz smagākām sekām. Kā piemērs tika minēta viena un tā pati vieta netālu no Jaunmoku pils, kur ar gada intervālu notikuši divi smagi negadījumi ar bojāgājušajiem pēc ļoti līdzīga mehānisma.
6. Gada anomālija: Jūnijs – svētku mēnesis, kas kļuva par drošāko
Starp drūmajiem statistikas datiem parādījās arī kāds pārsteidzošs un pozitīvs fakts. Valsts policijas apkopotā informācija liecina, ka jūnijs, kas tradicionāli ir viens no traģiskākajiem mēnešiem Līgo un Jāņu svētku dēļ, šogad izrādījās mēnesis ar vismazāko bojāgājušo skaitu.
Salīdzinājumam, iepriekšējos divos gados jūnijā bija pa 17 bojāgājušajiem. Tas, ka šogad svētku mēnesis kļuva par visveiksmīgāko, parāda, ka negatīvās tendences nav nenovēršamas. Šis negaidītais pavērsiens liek uzdot būtisku jautājumu: vai tas bija veiksmīgas policijas darba, sabiedrības uzmanības vai vienkārši statistiskas anomālijas rezultāts? Atbilde uz šo jautājumu varētu sniegt atslēgu efektīvākai drošības stratēģijai nākotnē.
Nobeigums: Jautājums, kas jāuzdod katram
Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē izskanējušās atziņas skaidri parāda – ceļu drošība ir daudz sarežģītāka par ātruma kontroli un sodiem. Tā ir atkarīga no mūsu kultūras, ikdienas ieradumiem un spējas pamanīt slēptos riskus, par kuriem bieži neaizdomājamies. Tā ir mūsu visu kopīgā atbildība. Zinot šos faktus, kuru vienu mazu ieradumu jūs apņemsieties mainīt jau šodien, lai pasargātu sevi un citus?
Ierakstīt komentāru